2022./2023. m.g. Ekoskolas programmā iestādes gada tēma – Ūdens


Ekopadomes sastāvs:
vārds uzvārdsamats/klase
Dace ZaļaiskalneEkoskolas koordinatore/Dabaszinātņu mācību joma
Inga BukovskaSākumskolas pedagogs, dizaina un tehnoloģijas pedagogs/Audzinātāju darba joma
Dzintra CepleSākumskolas pedagogs, ģeogrāfijas pedagogs, deju kolektīva vadītāja/Sākumklašu mācību joma
Guna MucenieceDirektora vietniece saimnieciskajā darbā
Lība Kaiva GailīteAngļu valodas pedagogs/Valodu mācību joma
Andra KalniņaSociālo zinību un vizuālās mākslas pedagogs/Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Inga AndersoneDirektora p.i.
Ieva KārkliņaPII pedagogs
Marta Zemīte9.klase
Annija Pērkones9.klase
Emīlija Pērkone9.klase
Endžija Džeina Krūmiņa9.klase
Markuss Luņins8.klase
Endijs Enrike Noorhānijs8.klase
Inese Bespalova8.klase
Marta Anete Ņevečorova8.klase


Rūta Ozoliņa7.klase
Anna Vintermane6.klase
Arsenijs Aleksejevs6.klase


IZGLĪTĪBAS IESTĀDES MĒRĶI:

1. Veidot izpratni par ūdens ciklu dabā un cilvēka dzīvē.

2. Izpratne par valsts ūdens resursiem.

3. Noskaidrot ūdens patēriņu skolā un mājās, akcentēt ieradumus to samazināšanai.

4. Iepazīties ar notekūdeņu attīrīšanu.

5. Piedalīties Ekoskolu rīkotajās Vides dienās, tā akcentējot izvirzītās prioritātes.




Vides novērtējums

Enerģija

Saistībā ar enerģijas tēmu, vislabāk skolā darbojas siltuma regulēšana, jo gandrīz visās telpās ir malkas apkure, līdz ar to var kurināt atbilstoši āra temperatūrai.

Telpās, kurās ir elektriskie sildītāji, tiek ieslēgti tikai tad, kad tur ir nodarbības.

Brīvdienās skolu nekurina. Klases regulāri vēdinām.

Elektrības taupīšanā, vienmēr izslēdzot elektroierīces no tīkla.

Varētu uzlikt atgādinājumus par elektrības taupīšanu katrā klasē.


Transports

Regulārs sabiedriskais transports, ko izmanto lielākais skolnieku skaits.

Droša vieta velosipēdu glabāšanai.

Skolēniem vairāk iegūt velosipēda vadīšanas apliecības (bet mūsu skola no Cēsīm atrodas apmēram 20 km., un domājams, ka retais skolēns brauktu šo gabalu uz skolu ar velosipēdu)

Paplašināt automašīnu stāvvietu.

Par automašīnas stāvvietas uzlabošanu, būtu jārunā ar pašvaldības pārstāvjiem.


Atkritumi

Atkritumu šķirošana – aktīvi šķirojam un piedalāmies dažādās akcijās.

Nepieciešams padomāt par iespēju nodot vai atkārtoti izmantot tekstilu.

Gaiteņos novietot konteinerus plastmasas šķirošanai – šobrīd ir tikai ārpusē.

Ieviest konteinerus iekštelpās plastmasas šķirošanai.

Ieviest akciju tekstila vākšanai – ziedošanai vai pārstrādei.


Ūdens

Kārtībā ūdens krāni un podu skalojamās kastes.

Ūdens taupīšana ikdienā, nelietojam ūdeni bez vajadzības

Uzstādīt ūdens skalojamo kasti ar diviem režīmiem vēl vienam podam.

Izvērtēt iespējamos ūdens piesārņošanas avotus.

Saprast, kā vākt lietus ūdeni un to izmantot augu laistīšanai.

Runāt ar skolas direktori un saimnieciskās daļas vadītāju, remontstrādnieku, izlemt, ko un kā iespējams darīt -

Uzstādīt ūdens skalojamo kasti ar diviem režīmiem vēl vienam podam.

Izvērtēt iespējamos ūdens piesārņošanas avotus.

Saprast, kā vākt lietus ūdeni un to izmantot augu laistīšanai.


Pārtika

Ir iespēja pašiem uzlikt porciju un ja ir vēlme drīkst likt papildus porcijas, lai ēdiens nebūtu jāizmet.

Ir iespēja iepazīties ar ēdiena sastāvu.

Jāpievērš uzmanība, lai saprastu, kas pārsvarā netiek apēsts – negaršo.

Jāievieš dārziņš, kura audzētu dārzeņus, garšaugus, utt.

Pārrunāt ar skolas pavārēm, lai veido sarakstus ar ēdieniem, kas negaršo.

Varētu ierosināt veidot dārzu skolas teritorijā – sākt ar ‘’palodzes dārziem’’.


Vide un veselība

Iepazīstināšana ar veselīga ēdiena receptēm un gatavošanu.

Veicināt izkustēšanos starpbrīžos liedz slikti laikapstākļi un telefoni, pie tā būtu jāpiestrādā.

Varētu domāt par laiku labumiem no skolēnu mājām (āboli, bumbieri). Tie aug arī skolas dārzā.

Mazināt troksni starpbrīžos iespējams aicinot skolēnus doties ārā, svaigā gaisā.

Veicināt aktivitātes garīgajai attīstībai, šeit varētu aicināt palīgā medmāsu.


Skolas vide un apkārtne

Mums ir daudz informatīvu plākšņu par augiem.

Teritorijā ir plaša augu un kukaiņu dažādība.

Nepieciešams mācību stundās izmantot telpaugus.

Uzrunāt skolas dārznieci, lai skolēniem pastāsta par dažādiem telpaugiem un to kopšanu.


Mežs

Mums ir tradīcija, ka katru gadu stādam koku.

Pērkot papīru (māc. procesam, dokumentiem) uzreiz pērkam vairumā, lai nebūtu bieži jābraukā pakaļ – tas tāpat nevar palikt vecs!

Jāpievērš vairāk uzmanība tam, lai neizprintētu lieki – varbūt var atstāt digitālā formātā un izmantot caur datoru vai telefonu.

Jānomaina tualetes papīrs un salvetes uz tādiem, kas ražoti no otrreiz pārstrādātām šķiedrām.

Izvietot atgādnes pie printeriem un kopētājiem.

Pārrunāt ar direktores vietnieci saimnieciskajā darbā iespēju pirkt citus tualetes papīrus un salvetes.


Bioloģiskā daudzveidība

Mums ir augu un kukaiņu daudzveidība – esam lauku skola , kurai vienā pusē mežs, otrā pļavas.

Ir izveidotas koku norādes.

Iestādes teritorijā mēdz būt latvāņi – tos aktīvi pļauj, bet jāmeklē arī citi risinājumi.

Varētu uzaicināt uz iestādi ‘’Lauku atbalsta dienesta’’ speciālistus, lai tie sniedz padomus.


Klimata pārmaiņas

Mēs piedomājam, lai mūsu rīcība ir dabai draudzīga – izslēdzam gaismu, ja tā nav nepieciešama; izvērtējam porciju lielumus.

Iestādē ir daudz dažādas atgādnes.

Nepieciešams izveidot stāvlaukumu, lai auto nenovietotu tieši pie skolas ieejas.

Rūpīgāk jāseko līdz ēdieniem –kas negaršo un kā to var mainīt. Tāpat noderētu izveidot dārzu dārzeņiem un garšaugiem.

Jālūdz iestādes administrācijai noskaidrot kādas iespējas ir izbūvēt stāvlaukumu, kas būtu tālāk no skolas ieejas. Šobrīd skolai nav stāvlaukums.

Jāuzrunā skolas dārzniece par dārza izveidi – varētu palīdzēt ar vietas ierādi un padomiem!


Līdzdalība, komunikācija un mācību saturs

Publicējam pasākumus – mājaslapa un facebook profilā.

Iesaistām vecākus aktivitāšu īstenošana.

Vajadzētu rīkot viktorīnas vai kādas prāta spēles gan par ekoprogrammu, gan iestādes gada tēmu.

Nepieciešams vairāk popularizēt,piemēram, vietējā laikrakstā.

Varētu rakstīt ierosinājumus vides uzlabošanai gan pašvaldībai, gan laikrakstam. Pašvaldībai – cerot uz atbalstu, laikrakstam – aktualizēt problēmas.

Ekopadomes jaunieši varētu rīkot viktorīnas pārējiem skolēniem un darbiniekiem.




Rīcības plāns

Septembris

1. Valsts ūdens resursi - Baltijas jūra. Dz. Ceple, 7.,8.klase

2. Valsts ūdens resursi - saldūdens ezeri. Dz. Ceple, 9.klase

3. Profesijas, kuras ir saistītas ar ūdens patēriņu. Z. Ecētāja , 6.klase

4. Ūdens kā ražošanas resurss. A. Kalniņa, 8. klase

5. Sauszemes ūdeņi (upes). D. Zaļaiskalne, 6.klase

Oktobris

1. Atgādņu atjaunošana. I. Andersone, 8. klase,ekopadome

2. Eksperiments sālsūdenī. . I. Bukovska., 4.klase

3. Ūdens riņķojums dabā. D.Zaļaiskalne, 6.klase

4. Ūdens nepieciešamība dabā. E.lācīte, 2.klase

Novembris

1. Kā ūdens ražo elektrību? Kā izmantot ūdeni alternatīvās enerģijas iegūšanai? Dz. Ceple, 9.klase

2. Pētījums par ūdeni. I. Andersone, 7. klase

3. Kādēļ tieši ūdens? V. Knāķe, 4., 5., 6.klase

4. Kā ūdens spēja noteikt vēsturisko attīstību. Z.Ecētāja, 7.klase

5. Pasakas ''Lāsītes ceļojums''  kopradīšana. . V.Dūra-Klieče, 1.klase

6. Ūdens glezna. I.Bukovska., 2.klase

7.Ūdens riņķojums dabā. I. Kārkliņa (PII)

Decembris

1. HES-ūdens izmantošana enerģijas ieguvē. Kā ikdienā izmanto enerģiju? S. Lapiņa, 9.klase

2. Hidrosfēra. Dz. Ceple, 7.klase

3. Pētījums par ūdeni. I. Andersone, 7.klase

4.Kas slēpjas zem ledus? V. Knāķe, 5.klase

5. Tuvākās apkārtnes upes, ezeri. Z.Ecētāja, 5. klase

6. Ūdens dzīvnieki. L.K.Gailīte, 4.5.klase

7. Ūdens piesārņojums. I. Čupranova. , 5.,6. klase

8. Ko darīt, lai ūdens kļūtu tīrs? V.Dūra-Klieče, 1.klase

9. . Ūdens cikls dabā un cilvēka dzīvē. A.Kalniņa, 9.klase

Janvāris

1. Pētījuma prezentēšana iestādes pirmsskolas grupā un Līvu PII. I. Andersone, 7.klase

2. Ūdenstilpju nosaukumi vecvārdos. I. Čupranova., 9.klase

3. Ūdens īpašību novērošana.  D.Zaļaiskalne, 1.klase

Februāris

1. Pētījums par ūdens resursiem (matemātika, kombinatorika, statistika). S. Lapiņa, 7.klase

2. Ūdens, kā resurss. Dz. Ceple, 8.klase

3. HES būvniecība LPSR laikā. Z.Ecētāja, 9.klase

4. Ūdens nepieciešamība - dabai, cilvēkiem, to saglabāšanai. A.Kalniņa, 2.klase

5. Ūdenstilpnes tuvākajā apkārtnē. D.Zaļaiskalne, 1.klase

6.Ūdens agregātstāvokļi. I.Kārkliņa (PII)

Marts

1. Siltuma procesi. Ūdens trīs agregātstāvokļi dabā. S. Lapiņa, 8.klase

2. Ūdenstilpes Latvijā. Dz. Ceple, 7.klase

3. Dzīve pie ūdens. L.K.Gailīte, 6.klase

4.Ž. Verns'' Kapteiņa Granta bērni''. I. Čupranova. , 6.klase

5.Noteikumi, lai cilvēki taupītu ūdeni! V.Dūra-Klieče, 1.klase

6. Novada ezeri/upes. I. Bukovska.,7.klase

7. Dziesma - Kā samazināt ūdens patēriņu ikdienā. E.Lācīte, 7.klase

8.Ūdens plūsma dabā. I.Kārkliņa (PII)

Aprīlis

1. Ūdens higiēnā. V. Knāķe

2. Kā plānot un patērēt ūdens resursus saprātīgi? Z.Ecētāja, 4.klase

3.Ūdens piesārņojums. L.K.Gailīte, 8.klase

4. Pozitīva attieksme - tīrs ūdens. I. Čupranova., 7. klase

5. Cik daudz ūdens krūzītes dienā? . V.Dūra-Klieče, 1.klase

6.Profesijas, kuras saistītas ar ūdeni. A.Kalniņa, 1. klase

7. Ūdens sagatavošana un attīrīšana. . D.Zaļaiskalne, 8.klase

8. Ūdens skaņu izaicinājums. E.Lācīte, 8.klase

Maijs

1. Ūdens patēriņš mājsaimniecībā. S. Lapiņa, 5.klase

2. Drošības noteikumi pie ūdenstilpnēm. V. Knāķe, 7.klase

3. Līdzīgais un atšķirīgais upei un ezeram. D.Zaļaiskalne, 1.klase

4. Ūdens cikls dabā. E.Lācīte, 9.klase







Mūsu ekoskolas aktivitātes tiek atspoguļotas Rāmuļu pamatskolas mājas lapas  sadaļā - Jaunumi, mūsu skolas Facebook kontā, kā arī vizuāli skolas gaiteņos.